|
|
|
Februāris 20., 2008
20:03
nezinu, vai tas saistīts ar to, ka kļūstu vecāka, pieredzējušāka, vai varbūt vienkārši trulāka, bet tā emociju skala, kas saistīta ar kaut kādu tur iemīlēšanos- tapšanu piekrāptai- "tā cūkas, ne vīrieša" ienīšanu- situācijas mierīgu apjēgšanu- piedošanu un aizmiršanu- dzīvošanu tālāk ar paceltu degunu- tas viss norit tik strauji, ka neesmu paspējusi pat aiz lielām bēdām apraudāties, kā man jau tas viss liekas smieklīgi.
nu un, ka satiku ideālu vīrieti, nu un, ka viņam bija kas cits padomā, nu un, ka viņš nejūt pret mani to pašu, ko es pret viņu. nu un. it kā tikai tas vien būtu, par ko man kreņķēties.
man, piemēram, ir kopskaitā 11 puikas, par kuriem matus sliet stāvus. Artūram, piemēram, diegi no nocirstā pirksta rīt jāņem ārā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
