|
|
|
Oktobris 7., 2021
18:08
pa ceļam pēc mana pirmklasnieka uz skolu satiku citu pirmklasnieku no Arno skolas.
šis tāds viss priecīgs: čaaau! es eju mājās!!!
es tāda visa: nu jauki.
šis: jā! man mamma atļaus iet vienam katru dienu, ja es aiziešu pareizi.
es: lai tev veicas!
šis: priecīgs aizskrien (cerams, ka māju virzienā)
tai pat laikā man liekas, ka es savu pirmklasnieku līdz pat pamatskolas beigām katru dienu pavadīšu un sagaidīšu :D ne jau tāpēc, ka nevarētu palaist viņu vienu vai nevarētu viņam uzticēties, tik tāpēc, ka viņš joprojām dzīvo kaut kādā multeņu pasaulē.
šodien atzinās, ka savu pusdienu kastītes saturu dala ar Gabrielu, tāpēc vienmēr ir izsalcis pēc skolas. nu jauki jau no vienas puses, bērns prot dalīties, nav skops. no otras puses - ne es, ne viņš neko nezina par Gabrielas diētām un apstākļiem. situāciju izrunājām. ko darīt tālāk - es nezinu. jāpadomā. varbūt jādod līdzi vairāk ēdiena, lai pietiek abiem (variants nolikts pie nederīgajiem). jāvēro situācijas attīstība ilgtermiņā, ja Gabriela turpinās būt izsalkusi un apēst pusi no Arno pusdienām, tad jāsāk ar klases audzinātāju un sarunu.
|
21:33
citstarpā, par profesiju, izglītību un tādām lietām.
manas tuvas radinieces darba vietā apkopējai ir lielāka alga un sociālās garantijas kā man manā ar visu manu augstāko un divām profesionālajām. pašvaldības iestāde.
un zin ko, es ar lielāko prieku to apkopēju aizvietošu (antivaksere brīvprātīgā pārdomu atvaļinājumā), ja būs iespēja, tad arī ar turpināšu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |