|
Septembris 18., 2017
19:05 Janvārī noslepkavotās kaimiņienes Mirdzas dzīvoklī kāds dzīvo. Kaķis noteikti, diez vai viens pats. Šovakar nācām mājās, pie dzīvokļa durvīm pienākuši dzirdam kaķa ņaudienus, tieši tādus, kādi bija Marim. Arno tāds priecīgs - mūsu Majatons atnāca mājās no dājza! Skrien dzīvoklī un meklē kaķīti. Man likās, ka raud bēniņos, jau izlēmu, ka paņemsim, ja būs vientulis. Pārmeklējām bēniņus, nav. Kad Arno beidza sajūsmināties un saprata, ka tas nav Maris, drusku pieklusa, tad beidzot varēja dzirdēt, no kura dzīvokļa ņaud. Arno vēl ilgu brīdi skuma un pat paraudāja par mūsu kaķi, kurš nenāk mājās no dārza un kaimiņu kaķi, kuram jāraud, jo nevar sagaidīt saimnieku mājās. Tāds mans bērns, emocionāls pofigists. Tāda viņam mamma, ļoti grib kaķīti, savu mīļo Maratoniņu, bet nebūs jau. Šovakar noskatījos uz vienu tādu, viss melns, dzēra ūdeni no peļķes ceļā uz Arno b/d. Es ļoti gribu kaķīti, un tikpat ļoti zinu, ka nav vēl īstais brīdis.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |