|
|
|
Maijs 21., 2016
09:36
no rīta pamodos un nesapratu, kur atrodos. tā sen sen nebija bijis. attapos gan ātri. Grobiņa. pēcāk gāju uz autobusa pieturu un rokās man rōzā kafijas termokrūze, kā no seriāliem. elpoju pavasari, ceriņus un rapšus, pametu sērīgu aci uz kapiem, kuros divi mani jaunības draugi, Aigars un Ābolītis. jūtos veca.
|
22:53
Es viņu satiku. Šovakar. Negaidīti. Bet nojautu, ka tā būs. Redzēju sapni. Un bija sajūta. Vienīgais vīrietis, kuru mīlu. Tā, ka pa īsto. Vienreiz un dziļi. Labi, ka puišelis satrakojās un bija iemesls nākt mājās. Citādi sadarītu sazin ko. Kristu kaunā. Tagad viss labi, esam drošībā, numuri bloķēti (viņš bija zvanījis nupat). Es gribu prom, aizmigt un pamosties pēc gadiem un nezināt, ka tā ir bijis. Aizmirst, kā Mīlestības neprātā. Viņš nāk un stāsta, katra diena kā jauna. Es sākšu no rīta. Izlikšos, ka j.k. manā dzīvē nav bijis. Tik vienkārši.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |