|
Janvāris 28., 2016
00:01 no pamatskolas angļu valodas stundām man ļoti iespiedusies galvā frāze- nedzenies ap krūmu. paldies skolotājai, kura iedzina izrunu, vienmēr izbraucu ar to, bet valodas izjūta man tikai lasot un klausoties, kontekstā. ta nu, ne jau par to. aizvadīju savus mīļākos svētkus, esmu priecīga. spēlējām skrabli, krustmāte palika līdz beidzamai minūtei, Māris salaboja elektrību, visi visu apēda, dabūja ābolkūku brokastīm līdzi. šī bija mana mīļākā vārdadiena ever, kopš sevi atceros. tāda maza, sirsnīga, lokāla, ar interpilsētu pieskaņu, bučukiem, melnā cauruma piesaukšanu, zvanu septiņos no rīta un visu citu mīļu. ko es zinu- es esmu maziņš, trausliņš glāsteciņš,šonakt priecīgs cilvēciņš.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |