|
|
|
Maijs 22., 2013
16:38
šorīt pamodos ar domu, ka gribētu kādu mēnesi padzīvot pie jūras. tā vieglprātīgi. un gandrīz viens. kad nav jārunā, nav jādalās, var nesatikt cilvēkus dienām ilgi un pārtikt no dārzeņiem un salātiem vien. un apkārt mežs. esmu nogurusi no cilvēkiem. šodien.
ceļā uz tirgu mani gandrīz no kājām notrieca puišeļi, kuri izskrēja no šķērsielas pilnīgi negaidīti. apbrīnojama enerģija un dzīvesprieks, skaļi smiekli un mirdzošas acis.
vakar gribēju atpakaļ savu trakulīgo dzīvi bez atbildībām un sirdsapziņām. man nepatīk būt pieaugušam cilvēkam un ir nenormāli grūti sevi piespiest uzņemties pienākumus.
laikam šausmīgi ilgojos pēc atvaļinājuma, tā, ka nevar vairs izciesties un jāapraudas par sīkumiem.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |