|
|
|
Marts 22., 2013
16:08
šodien piedzīvoju dusmas un kaunu
bankomāts man izdeva naudiņu, ar kuru gāju pirkt garšīgās bulciņas. paņemu bulciņmaisiņu, dodu pārdevējai naudu, bet ko šī- (murmule tāda!) - saka, ka tādu naudu nepieņemšot! un bulciņas man ņem atpakaļ. es samulsu, paskatos uz to desmitnieku un domāju, ka laikam viņai nav ko izdot. bet nekā, desmitnieks ar tādu skoča gabaliņu salīmēts no otras puses, tāds niecīgs plīsumiņš un tāds niecīgs skoča gabaliņš, ko pat pamanīt tā īsti nevar. un es viņai saku, ka man bankomātā tādu, bet viņa pretī, ka neņemšot un viss, un paliek dusmīga, un sauc kolēģi un rāda manu desmitnieku un mani, ķip, es kaut kāda noziedziniece, kas brīvajos brīžos ieplēšu naudu, un tad līmēju, un mēģinu nodarīt pāri godīgajām pārdevējām. paliku pavisam bēdīga, paskatījos makā, ka skaidras naudas man bulciņām nepietiek, paskatījos sāņus, kur rindā stāvošie tantuki uz mani skatījās dusmīgām un nosodošām acīm, drusku nosarku, jo tiešām sāku justies kā tāda blēde, ar žēlu skatu atvadījos no šodienas saldās pauzes našķa, paņēmu nelaimīgo desmitnieku un nevarot izšķirties- raudāt vai neraudāt- devos prom no bulciņtirgotavas. citā veikalā neriskēju iet, jo tādas lietas man piedzīvot vairākas reizes nu nemaz negribas. gāju uz banku, pasēdēju septiņas minūtes uz mīkstā dīvāniņa, domās pārcilāju, kā pierādīšu, ka tiešām bankomāts, ka tiešām es (jo pers. apl. dokumentu man nav līdzi), līdz pienāca mana kārta. un tā darbiniece, ar smaidu, pat neļāva man līdz galam izstāstīt manu bēdu stāstu, momentā vienas salīmētas naudiņas vietā iedeva citu nesalīmētu un novēlēja jauku dienu. bet man tā gribējās viņai pasūdzēties un visu stāstu izstāstīt!!!
visa tā iespaidā citā veikalā divu plānoto vietā nopirku trīs bulciņas un atkal jūtos pārēdusies.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |