|
|
|
Marts 10., 2013
21:26
piektdien biju ieklīdusi kādā Liepājas izklaides iestādē, un kā jau tādās iestādēs gadās, apmeklēju arī meiteņistabu. un tur uz sienas tāda kā sarakste:
- artūr, es tevi mīlu!
- muļķe! šī ir sieviešu tualete, kā gan artūrs to varētu izlasīt?
par citu- pamazām mācos baudīt savu citādo dzīvi un dzīves veidu, es pat teiktu, ka man patīk. ir jau lietas, pie kā bija tik ļoti pierasts, ka šķiet, ka pietrūkst, bet kad tā kārtīgi un mierīgi padomā, tad panika pāriet un viss atkal labi. platām acīm skatos pasaulē, kura kādu laiku man bija pazudusi, mācos lietas no jauna un redzu dzīvē prieku. kāds posms manā dzīvē ir beidzies, bija visādi un neko nenožēloju, bet nu tas ir tikai bijušais posms. un viss. šorīt pat, pamodos no rīta, pavēru acis un pa logu man pretī zilas debesis un baznīcas tornis, tāds vienkāršs skaistums, bet tik ļoti reāls un taustāms, skatījos un smaidīju, un sajutos pat tāda kā laimīga. un ja nebūtu bijis tas viss, kas bija, diez vai es to tā novērtētu, kā šorīt. mana laimes sajūta slēpjas tādās vienkāršās un mazās lietās. sīkumiņos.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |