|
|
|
Februāris 28., 2013
13:49
tagad galvenais, lai ir kāds, ar ko krīzes situācijā var aprunāties.
nezinu, nezinu. vienīgais cilvēks, ar kuru šobrīd par to varu runāt, ir tālu prom, un bieži vien nesasniedzams. nevar visu algu telefonā norunāt.
|
16:08
ko es nupat uzzināju.
sensenajiem latviešiem bijusi tāda paraža, kad kāds nomiris, tad to sapucējuši un nosēdinājuši vai nu uz krēsla, vai kur, un tad aprunājušies. jautājuši- ko tad tu tā nomiri? vai tad sieva nebija gana laba? vai dzīve slikta? un tā kaut kā. man liekas, ka tas tā feini.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |