|
|
|
Februāris 14., 2013
18:03
rāmi sēžu, strādāju savu analītisko darbu, laiku pa laikam pastaipos un tā. zvana telefons - tētis. man auksts caur kauliem un karsts galvā, miljons domu par to, kas slikts varētu būt noticis, jo tētis man nekad nezvana. bailīgu balsi atbildu - viņš smejas, gribēja man pateikt, ka mani mīl.
tagad man acis pilnas asarām un strādāšana vairs nav prātā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |