|
|
|
Novembris 13., 2012
21:56
šobrīd viss ir tik ļoti savās vietās, ka man bail saprast visu līdz galam. bet tas ir neizbēgami, būs jāiedziļinās un jāizdara secinājumi. nevarēs tā vienmēr, satikties, kad gribas, nesatikties, kad negribas. lēmumi. rītvakar pieturēšos pie elkoņa uz izrādi ejot, kādu citu vakaru mājās nākot, kādu vakaru telefonu necelt, kad viņš zvana. tāda tukša būšana šobrīd, bet patīkama. laikam esmu tukšuma cilvēks.
šovakar darbā bija literārs pasākums, kurā bija kas no sevis jāpastāsta. tāda kā grupu terapija beigās sanāca, man ļoti patika un es ļoti cienu visus savus kolēģus, arī tos, kas nepiedalījās. cilvēkus vajaga mīlēt.
|
22:14
par ko es ļoti mīlu savus dažus pēc šī mana grūtā gada palikušos draugus. un gads bija tiešām grūts, un vēl nekas nav beidzies, grūtības turpinās. mani daži draugi prot dalīties visā, gan tajā, kas ar mani saistīts, gan tajā, kas saistīts ar viņiem. un viņi dalās ar to, ko jaunu uzzinājuši, vai senu sapratuši. un es varu atbildēt ar to pašu. un patiesie draugi man palikuši tik vien, cik uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, bet, kā teica mans bijušais skolnieks, kurš mācījās skaitīt uz pirkstiņiem, šurpu turpu: - skolotāj, tik daudz pirkstiņu! iespējams, ka man ir daudz vairāk draugu, kā tiem, kas domā, ka viņiem to ir daudz.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |