|
|
|
Septembris 18., 2012
17:28
kur paliek dusmas, kad tās izdusmotas?
|
23:06
tagad es redzu visu to, kam bija jānotiek ar mani. visas tās sāpes, gan fiziskās, gan morālās. kā gan es citādāk būtu sapratusi, ko nozīmē sāpes un brīvība? tik caur sevi. un viņš, kā tāds negatīvais skolotājs. tā tam bija jābūt, lai es iemācītos brīvību. un brīvība ir tāda bauda! es varu būt brīva, man ir kāds cilvēks blakus, bet viņš man ļauj visu, un man nav ne ne kripatiņas vēlmes to brīvību izmantot kaut kādos ne tādos nolūkos. ja līdz šim esmu darījusi visu par spīti sev, vai par spīti viņam, lai tikai sāpētu, un kāda starpība, man, vai viņam sāp, lai tikai sāp, jo sāp man, tad lai sāp arī viņam... lieki. brīvība kopā ar cilvēku, kas patīk un saista, bet nesasien, tas ir kaut kas daudz vērtīgāks par visām pasaules saistībām, mantiskām un sazin kādām tur vērtībām. cilvēkam ir jābūt brīvam. (nupat atradu savu dzīves jēgu, ja kas)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |