|
|
|
Aprīlis 20., 2012
01:52
dažreiz brīnos, kas tas par fenomenu tas teātris. atnāk cilvēki, kas ikdienā maz ko pārdzīvo un jūt, viņus grūti aizkustināt un viņi ir stipri vienaldzīgi pret līdzcilvēkiem un visumu vispār. un tad viņi noskatās izrādi un raud. tas pats arī ar kino, grāmatām un mūziku. tad kāpēc ir tā, ka ikdienā tas viss paiet garām, jo būtībā taču tas viss ir cilvēkos iekšā. visa tā māksla un sāpe. un prieks un laime. kāpēc citiem cilvēkiem vajag pateikt priekšā, ka ir jājūt arī kaut kas?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |