|
|
|
Aprīlis 7., 2012
16:09
es nezinu, par ko man vairāk žēl, par sevi un savu izniekoto laiku, vai par to, ka viņš ir tāds nejēga. paskatījos bildes, kāda biju pirms četriem gadiem. negribas vairs uz sevi spogulī skatīties. tas viss ir redzams manā sejā un to jau vairs nekas nemainīs. kur ir tā sakarība, ka atbalstu un draudzību es saņemu pat no pavisam svešiem cilvēkiem, tikai ne no viņa.
nav viegli būt drosmīgam cilvēkam un mainīt savu dzīvi. ir bail un nomoka neziņa par to, kas būs un vai vispār būs. kaut kādi mistiskie spēki tomēr tur mani. jau nedēļa bez skolas darba un ne reizes man tas nav pietrūcis, tātad tas tiešām bija pareizs lēmums. tagad tik jātur acis un ausis vaļā un jābūt mierīgai, netrakot, nestrebt karstu. un viss būs.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |