|
Oktobris 14., 2011
00:36 palasīšu visus rīt, bet kas mani kaitina šobrīd, ir tas, ka visi puspazīstmie cilvēki no malas nāk un saka- jūs atkal būsit kopā. nu nebūsim, tas ir pilnīgi lieki un nevajadzīgi, tas iznīcinās gan mani, gan viņu, un viņiem to nevajag, mums arī ne. es jau varētu saslēgt visus savus spēkus kopā un to dabūt visu atpakaļ. bet tiešām, man to nevajag. es jau šobrīd esmu galīgi jukusi, ko gan es darītu tad, ja viss būs tā, kā bija. es šobrīd varētu sev kāju nokost no tā, kā es mīlu un ienīstu savu dzīvi vienlaikus. ir nenormāli grūti un tad būtu vēl grūtāk, es to negribu.
|
21:12 es esmu drausmīga ragana un visu laiku nēsāju sev somā līdzi saindētu ābolu, neesmu satikusi tikai īsto Sniegbaltīti, kam to ābolu iebarot. izrādās, tā par mani domā kāds cilvēks. lai viņam stipra veselība un viss dzīvē veicas, novēlu no visas sirds.
šorīt biju arī policijā, kur sirsnīgi sasmējos, kad inspektore, nevarēdama sasaukt kolēģi, teica: "viņa taču aizgāja dzert!", aizmirsa gan pieminēt, ka kafiju.
tāda gara diena, gals ar vēl nav redzams, jo jāiet klausīties, kā bungas spēlē vasaras festivālu kolēģis.
es gribu, lai atgriežas mana humora izjūta un naivā dzīves uztvere. tad bija daudz vienkāršāk ar visu tikt galā.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |