|
Oktobris 3., 2011
21:49 iespundējos virtuvē, jo kaķim uznācis psihums un viņu pastiprināti interesē mani kustīgie orgāni. nupat pārvilkos no aptiekas, tur es galīgi neiederējos, jo noklepoju visas piecas stundas, ko tur pavadīju, diez ko tie nabaga cilvēki padomāja, pirkdami zāles un fonā klausīdamies manus tēsienus. sarijos ripas, sameklēju vilnas zeķes. kamēr vēl neesmu aizmigusi te pie galda ar seju klaviatūrā, jāpaspēj vēl atbildēt uz pāris sakrātajām vēstulēm un jāpieraksta (manuprāt) svarīgākais. no piektdienas man ir attiecību piedāvājums, bet tur nekas prātīgs nevar sanākt, jo tad man visu laiku jābūt ķitē, skaidrā prātā mani tas vīrietis kaitina. tā kā manos dzīves plānos neietilpst nodzerties 31 gadu vecumā, tad lai viņš pagaida, varbūt man kādreiz viņš tomēr nekaitinās. mēģinu pa starpai saplānot laikus, lai atkal kādā nedēļas nogalē tiktu uz Rīgu, man tomēr tā pilsēta nedaudz iepatikās, bet kā rādās, tad tuvāko mēnešu laikā neizdosies, žēl gan. vēl vajadzētu pieķerties devītās klases anatomijai, bet saprātīgāk to būtu atstāt uz rītdienu. viņiem gan patīk arī manas ne pārāk saplānotās stundas, ļoti gudri bērni, salīdzinot ar pārējiem manā skolā, viņi prot improvizēt un ātri strādāt. šis laikam ir mans smagākais rudens, parasti ir tā, ka rudens man sagādā baudu un ir mans mīļākais gada laiks. tagad gan laikam pie vainas visi tie nepadarāmie darbi un neatrisinātās problēmas, neatliek laika iziet nakts pastaigā lai ielaistu plaušās vēso un skarbo gaisu, kas man tik ļoti nepieciešams.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |