|
|
|
Augusts 28., 2011
03:14
šodien neaizgāju uz darbu. uznāca kaut kādas muļķīgās sevis žēlojošās domas, jo nupat atkal sāksies vājprātīgais vāveres ritenis ar visiem trīs darbiem vienlaicīgi. toties vakars un nakts bija fantastiska. izvazājāmies pa pilsētu. bijām pie jūras, gulējām saulē sasilušajās smiltīs un atcerējāmies bērnības blēņas. izglābām ezi no ielas un mašīnām. satikām cilvēkus. šūpojām pontonus kanālā. skaitījām zināmās zvaigznes un zvaigznājus. piemeklējām iespējamās sievas draugiem. izrunājos no sirds, ko nebiju darījusi sen. un lepojos tagad ar sevi, esmu sestdienas naktī pārnākusi mājās viena un skaidrā. atšķirībā no pagājušās nedēļas, kad nepārnācu mājās vispār.
|
17:51
vakarnakt ceļā no jūras uz promenādi instinktīvi izvēlējos ielu, pa kuru parasti izvairos iet. un protams, satiku cilvēkus, kurus parasti izvairos satikt. cilvēki mainās. es mainos. kādreiz man kājas rokas trīcēja un gribējās pāriet ielas otrā pusē, bet vakarnakt kārtīgi noķiķinājos, ko nevarētu teikt par tiem diviem. izskatījās, ka vienam no viņiem kājas rokas neklausa un gribas mani apskaut, un otrā izskatījās tā, ka nupat sāks raudāt, ja tas pirmais ar mani vēl turpinās runāt. labi, ka abi mani pavadoņi bija diezgan steidzīgi noskaņoti, es labprāt gan vēl būtu pakavējusies un papētījusi ar ko tas viss varētu beigties, bet tas būtu ļauni un šodien man būtu žēl, ka esmu tā uzvedusies. vispār es vakarnakt jutos diezgan burvīgi un sievišķīgi, jo ar mani kopā bija divi feini vīrieši ar labu humora izjūtu, un kas gadās gana reti- abi krietnu gabalu garāki par mani. tā nu es tāda trausliņa un smejoša viņiem abiem pa vidu visu nakti nojokojos un nosmējos. šodien atkal bastoju darbu. nez kas uznācis, nevaru saņemties no mājas iziet, šoreiz gan tā nav paranoja vai slikta dūša vai besis, es nezinu. laikam slinkums.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |