|
|
|
Jūnijs 21., 2011
18:17
uzrakstīju grūtāko vēstuli savā dzīvē, divas stundas pagāja, nobimbājos, bet tā vajadzēja. pārāk ilgi to turēju sevī, nedrīkst emocijas un kaislības apslāpēt, un nepavisam nedrīkst, ja tās dedzina no iekšām.
izrakāju plauktu, kur glabājas mani augstskolas un pirmo skolā nostrādāto gadu pieraksti. nejauši atradu izdrukātu vienu ierakstu, kura dēļ tik ļoti iemīlēju cibu. piespraudu pie sienas virs datora, ar zaļu piespraudi.
atcerējos savu kvalifikācijas darbu, kura vienīgais eksemplārs ir zudis, interesanti būtu palasīt, ko es pirms tiem astoņiem gadiem tur biju sapekstiņojusi.
atradu arī mīlestības vēstuli no kāda skolnieka. kaislīgs makšķernieks. vienreiz viņš man uz skolu atnesa un uzdāvināja kaltētu līdakas galvu. man tagad drusku žēl, ka nesaglabāju, bet drusku tā ka par daudz smirdēja. tagad gan noteikti vairs nesmirdētu.
jāpievēršas saulgriežiem un rituāliem. jāpameklē spičkas un kas dedzināms papildus manam pagājušā gada vaiņagam. tajā ir iepīta margrietiņa ar diviem ziediem uz viena kāta.
ir jābūt labāk, no šīs minūtes noteikti ir jābūt labāk, priecīgāk un laimīgāk, lai vai kas.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |