to arī godīgi izdarījām. tagad nāku mājās, somā man zelta klucītis, pieskaņots cigarešu etvijai (perfekti, paldies jums, mīļie!!!). pie mājas krustojumā pretī iznirst trīs krievu tautības džeki, es jau sabijos, domās sameklēju somā nagu vīlīti un manikīra šķērītes, tad viens no viņiem, ar visgaišākajiem matiem, pienāk pie manis un pieklājīgi, pavisam saprotamā latviešu valodā (ar akcentu gan) saka: labvakar, tu esi ļoti skaista meitene, vai iedosi savu numuriņu? Liepāja ir pārsteigumu pilna un šobrīd es nevaru iedomāties nevienu pietiekami pamatotu iemeslu, lai dzīvotu kur citur. jau kādu desmito rītu pēc kārtas pamostos un jūtos diezgan labi, tāds drusku šoka stāvoklis, kā tas var būt, ka es jūtos labi. bet apkārt notiek tik daudz jauki, mīļi un burvīgi notikumi, ka nav ne mazākā iemesla meklēt negatīvo, lai atkal sevi nomocītu ar ko lieku. tā ir Liepājas vasara.