|
|
|
Maijs 10., 2011
23:45
sēdēju kādu ilgu brīdi pie atvērta virtuves loga, ļāvu pavasarim ienākt dzīvoklī. kaķis sēdēja blakus un vēroja pavasari kopā ar mani. šovakar pirmais vakars pēc ilgiem laikiem, kad man nav žēluma par nepiepildīto. neesmu gan droša par to, ka notiek viss, kam bija jānotiek, jo tie lēmumi tika pieņemti neadekvātā stāvoklī un situācijā, un tie nebija mani lēmumi, bet varbūt, ka tā arī labāk. es to būtu darījusi citādāk, maigāk, iejūtīgāk un daudz lēnāk. un rezultāts būtu nesāpīgāks. bet tāds pats, ja paskatās globāli. un tas iedomu gaisa balons, kas man būtu jāpalaiž projām, pāri māju jumtiem, uz neatgriešanos, tas karājas tieši turpat, kur pirms gada. un tas nav no manis atkarīgs. šoreiz vieglāku visu padara tas, ka tie vairs nav mani lēmumi. es visu esmu izdomājusi līdz galam, es visu esmu pieņēmusi, kaut kādu daļu arī piedevusi. un es zinu, kāds būs gala rezultāts. dažreiz man ļoti nepatīk tas, ka iepriekš zinu, kas notiks tālāk, šoreiz tas dod tādu nelielu mierinājumu. un rītdiena noteikti būs labāka par šodienu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |