|
|
|
Jūlijs 14., 2010
02:18
Parīzes feils- sūtīt draugiem pastkartes un uzrakstīt savu, nevis viņu adresi. šovakar manā pastkastē bija pārsteigums.
vakars un nakts bija burvīga. biju satikt cilvēku, ar kuru kopā esot drīkst nerunāt. izbaudījām negaisu visās izpausmēs. sākumā tuvošanos ar priekšvēstnešiem. kad nevar saprast- būs vai nebūs. pirmās smagās lāses, kas krīt uz ādas un iztvaiko. elektrizēts gaiss. cilvēki, kas slīd garām salijuši un priecīgi. nojumes, kas ieliekušās no ūdens smaguma. logi, aiz kuriem izgaismojas koku skeleti. atkal lietus lāses uz ādas, kas lēni slīd kā medus un iesūcas drēbēs. zibeņi, no kuriem žilbst acis, pērkona grāvieni, tā, ka zeme trīc. ielas pilnas ar ūdeni, līdz potītēm un vairāk. brauciens uz jūru, gaišs kā dienā. negaiss tāds, ka nevar dzirdēt ko blakus sēdošais runā. jūras smarža, līdz plaušu dziļumiem. mana pirmā, īstā un pavisam brīvā vasaras diena. es mīlu brīvību.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |