Dzīves teātris - 29. Jūnijs 2010

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūnijs 29., 2010


00:31
man ar dzīvošanu dažbrīd iet kā ar kotlešu cepšanu. citreiz sanāk, citreiz nesanāk. bet, kamēr tās kotletes nav izceptas līdz galam, tikmēr nevar zināt, vai būs, vai nebūs izdevies.
vasara ir sākusies. pusnakts klāt, bet man acis vaļā. gribas iet un darīt. šovakar esmu izvārījusi zemeņu ķīseli, sacepusi pankūkas. atradu, kur paslēpta gaļas mašīna un atkausēju un samalu gaļu. sacepu kotletes. tās man vienmēr asociējas ar baznīcu un mācītāju, kurš negribēja mani pieņemt draudzē, un labi, ka tā. tur nav mana vieta. tagad gaidu, kad izcepsies viltotais zaķis. trauki nomazgāti, kaķis pabarots. veļa izgludināta. un acis vaļā. enerģija plūst pa dzīslām, kā lai tagad iet gulēt.

(20 jau tēloja | patēlosi?)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba