|
Jūnijs 27., 2010
14:00 laukā 22 grādi, bet man zosāda, trīcu kā slapjš kucēns. nervu drudzis, laikam tā to sauc. pilnmēness un dažādu atrastu mantu, vai arī kā cita iespaidā galvā drusku juceklis, knapi varu novaldīties, lai neaizsūtītu vienu riebīgu vēstuli. varbūt vajadzētu, nav ko saudzēt cilvēku, kas man darījis pāri, tikai liekas, ka tas viņam būs vienaldzīgi un nav ko lieki vārdus tērēt, tur, kur tam nav jēgas. jāiet laukā. jābrauc pēc potes, jāiepērk pārtika, jādabū saule un siltums, jāvēdina galva. es nezinu, jādara kas silts.
|
20:41 to, kas notiek manā galvā, to nevar izstāstīt. tur skudras skrien, pa galvaskausa kauliem, pa smadzeņu krokām un pa neironu ceļiem. un tās skudras ir nenoturamas, pirksti pa resniem un neveikli visi tādi. gribas ko labu, gribu zināt, ka ar mani viss būs labi, ka šis kritiens atpakaļ tumsā dos ko labu, ka esmu spējīga tikt ārā no tiem maldu ceļiem un ka ir kas labs, kas mani sagaida tur, kur gaisma.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |