|
Jūnijs 8., 2010
21:46 biju sev apsolītajā pastaigā uz kanāla otru pusi. burvīgi, noteikti iešu vēlreiz. noformulēju visādas gudras domas, bet rokas tik nosalušas, ka pirksti īsti neklausa, lai visu pierakstītu. un odu ar nebija, neviena! toties bija pīles, kaijas, dažas lecošas zivis, un asa sižeta notikums ar trīs puišeļiem aizliegtajā teritorijā un policiju ar bākugunīm (tas gan nebija puišeļu dēļ).
|
23:34 ko es šovakar izdarīju. es uzrakstīju savai mātei vēstuli draugos. tagad raudu prieka asaras, viņa man atbildēja, nosauca par meituku un uzaicināja ciemos. visas manas apzinātās dzīves laikā esam tikušās tikai divas reizes, un ar ne pie tām pozitīvākajām situācijām. es viņu ļoti mīlu, tik laba sajūta, ka atkal ļauju sev mīlēt savu mammīti.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |