|
|
|
Janvāris 31., 2010
00:12
pats muļķīgākais tai visā savā stulbajā egoistiskajā žēlošanas lēkmē ir tas, ka nepamanu visus tos cilvēkus, kas mani mīl. mīl mani patiešām. man ir kolosāli draugi un fantastiska ģimene, var arī otrādi. un dzīve man ir vērtīga, varu tik daudz mācīties un iegūt no visa tā, kas man apkārt notiek. un man ir teātris. un man ir skola un aptieka, un kolēģi, ko patiešām cienu.
Dzidriņa šodien dalījās ar Ameriku, piemēram. rādīja savu ģimeni. kuram katram jau to nerāda, vai ne.
bet vispār, es izmisīgi tagad cenšos atgūt savu vērtību pati savās acīs. lai man veicas!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |