|
|
|
Augusts 12., 2009
21:57
ko es daru šais dienās? es pieceļos, aizeju uz darbu, vienos esmu mājās, paēdu, sarijos kapsulas, sapilinu pilienus un guļu. pamostos, izpētu ikdienas pastu, paēdu, sarijos kapsulas, sapilinu pilienus, pabumbulējos un atkal eju gulēt. reizē ar veselību atgiriežas hormoni. tie plosa mani un padara par saraustītu personu. viena liek būt apzinīgam cilvēkam un turpināt veseļošanās procesu, jo saprot, ka ar galvu un visu ķermeņa sistēmu ir pizģec. otra persona besās, tērē enerģiju nelietderīgi. trešā persona velk arā no mājās, un gandrīz vai jāpielieto fizisks spēks, lai noturētu mani mierā, tā gribas vandīties apkārt un būt tusiņu lauvai, kā agrāk. gribas visādas dullības, piedzīvojumus, nakts ārprātus, ka vai. un tas, ka tūlīt būs pirmais septembris un man atsāksies nopietns darbs, kura laikā man jābūt par paraugu, atbalstu un skolotāju 11+n bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, tas to visu nepadara vieglāku. gribas bohēmas pilnas garas naktis un brīvību. sajūta tāda, ka dzīve man paiet garām, ka es kaut ko kavēju. un es labi apzinos, ka es kļūdos, ka īstā dzīve ir tā, kas ar mani notiek tagad, te, reālajā laikā un viss ir tā, kā tam jābūt. un tas, ko es gribu, ir tas, kas man apniktu pēc pāris dienām. un tad es nesaprotu, kāpēc es tā plosos, jo viss taču ir tā, kā tam jābūt. jo es mīlu savu darbu skolā un es sev patīku arī tāda, kāda esmu šobrīd. nepamatota panika. planētu stāvoklis. kaut kas nepiepildīts, vļē.
|
|
|