|
|
|
Novembris 24., 2008
22:11
bija atnākušas divas mormoņu meitenītes, netrāpīja uz manu labāko garstāvokli, trāpīja uz manu klusējoši noraidošo. vienbrīd man pat likās, ka viena no viņām raudāt sāks, gandrīz vai žēl sametās. bet tad es nopurinājos un atcerējos, kā es vakar visus štruntus un stikla ežus ārā metu un sapratu, ka man taču nav jājūtas vainīgai par to, ka cenšos atbrīvot sev telpu apkārt, lai man vairāk gaisa būtu. un šajā brīvajā telpā nav vietas divām meitenītēm, ar ko man pat tik cik melns aiz naga nav kopējs. vienīgi domās novēlu viņām tagad, lai viņām šovakar nav auksti un lai viņām stāv klāt tas, ko viņas tik ļoti mīl, nav jau nekāds prāta darbs vazāties apkārt pa tumsu un vēl šitādā laikā.
un vispār- izrādās, ka baigi vēls jau, divas stundas griezu enģeļus, lai būtu skolā rīt ar ko plātīties, bet no tā ar nekas prātīgs nesanāks, jo plātīzeri nevienam nepatīk. iešu mazgāties balts un pūkains, lai rīt sniegā mani neviens nepamana.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |