|
|
|
Oktobris 30., 2008
13:37
sēžu te istabas vidū starp visādām ārā metamām drēbēm, te ir kastes, maisiņi, zeķes, kaķis pa vidu. un domāju par to, cik grūti pamanīt to, ka esmu pazaudējusies. parasti ātri vien pamanu, ka viens cimds noklīdis, vai džemperis, vai bikses vai kas. vai pazūd mīļākā krūzīte, dzīvokļa atslēgas. draugi pazūd. vienīgais, ko neesmu pamanījusi, ka manis vairs nav tā, kā biju pieradusi.
|
14:14
nupat bija tā. divu minūšu laikā palika tik tumšs kā ap pulksten sešiem, tad nokrita baigā krusa, sāka līt un nozibinājās. sākumā man likās, ka man rēgojas, mazums, bet tad nozibināja vēlreiz un nogrāva pērkons. še tev meitiņ vasarsvētki, teiktu mans vecvectēvs.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |