šodien skolotājdiena. no rīta dabūju TĀDU dāvanu, par kuru bērniem stāsīt nedrīkst, kur nu vēl kolēģiem skolā...

kāda drauga jaunā draudzene vakarnakt izteicās, ka es viņai patīkot, un viņa priecājas par mums. tas man likās pazīstami, tik nesapratu, kā. vēlāk atcerējos, ka šī paša puiša cita meitene (paziņa?) teica tieštopašu. atšķirībā no tās iepriekšējās, šī ir ļoti jauka meitene un arī man patīk.

vēl efendi dikti smuki dejoja un esmu lepna par to, ka man ir tāds draugs. dažs pat skatījās tik ļoti, ka nedzirdēja neko, pat ķircināšanu un apcelšanos.

vēl? vairs nekā. iešu mājās kā kārtīga sieva un taisīšu vakariņas. citādi tas cilvēks aizies postā, jo bez manis neēd, tāda man sajūta. un ka kāds aiziet postā manis pēc, par to es nemaz negribu i ne domāt.

priecīgu visiem svētdiensvakaru, un man jo īpaši!