|
|
|
Augusts 9., 2008
10:18
pēc tādas nakts ir neizsakāms prieks par katru sīkāko saules staru. esmu izmurgojusi visu šausmu arhīvu, pamodusies minūti pirms man zvana (kādas trīs reizes), mēģinājusi skatīties filmas, lasīt, vienkārši blenzt griestos, nedomāt, domāt par kaut ko labu, aizmirst, atcerēties, visu. pat iedzēru balzāmu, cerot, ka panikas lēkme pāries. pārgāja. tieši tad, kad bija jāpošas uz darbu. intuīcija ar katru nodzīvoto dienu kļūst arvien spēcīgāka, lai no tā atbrīvotos, man būtu ar katru dienu jākļūst jaunākai, kas nav iespējams. nāksies sadzīvot.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |