|
Jūlijs 19., 2008
17:35 ja es prastu, ja varētu, tad uz tā mūra, kas man apkārt apmūrēts, tur es uzzīmētu durvis, tādas, ko var atvērt, es izietu varbūt arā, paskatītos, apostītos, varbūt parunātos ar kādu. varbūt kādu arī ielaistu ciemos. cilvēks nedrīkst būt tik vientuļš, es visu laiku sevi rāju, ir jārunā, ir jāpriecājas un jāraud. es sevi neklausu, sēžu ar akmenscietu seju mūra vidū un neļauju ausīm dzirdēt, ka kāds klauvē. lai klauvē, lai, man tāpat ir labi, lai ir klusums, lai miers, lai mani netraucē ar to, ka cilvēks var būt arī laimīgāks.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |