|
|
|
Maijs 10., 2008
18:47
zēni mani pie skolas šorīt sagaidīja ar sarkanām tulpēm, samulsuši, nedaudz piesarkuši un ļoti sirsnīgi, pasniedza man ziediņus un ātri pamuka. viena meitene (pati dullākā) uzdāvāja smaržīgu rozi, pa kluso, tā lai es neredzu, bija nolikusi uz galda. lai arī kā mums visiem kopā iet un neiet- es viņus patiešām mīlu, savus mazos draišķus.
toties tagad man pienāk divdomīgas īsziņas, no vīrieša, no kura es to nekad negaidīju. es pat nedomāju, ka viņš uz mani kādreiz ir paskatījies kā uz sievieti. laikam tomēr ir labi, ka nekad nevar zināt, kas notiek citu cilvēku galvās.
|
20:41
dzirdēju aculiecinieka stāstu par to, ka viens no uzvaras dienas svinētājiem vakarvakarā banketa laikā aizsvinējās uz citu sauli, tagad sēžu un vizualizēju viņa krunkām klāto seju, nedaudz trīcošo roku, štoku, to, kā viņš no rīta agri, agri piecēlies, noskuvies, uzvilcis tīru kreklu, piespraudis brošas pie žaketes, kā viņš dodas uz tirgu, par dažām naudiņām nopērk sarkanas neļķes, ko vēlāk viņš noliek Liepājas centrā, pie pieminekļa kara varoņiem. kā viņš runā ar domu biedriem, ar dažiem vēl dzīvajos palikušajiem cīņu biedriem, kā viņi visi vēlāk dodas uz banketu, ko sarīkojuši resni partijas cilvēki (lai pazīmētos, ieriebtu, vai atmazgātu kādu nelegālu naudiņu). tad es redzu, kā viņš izdzer pirmos 50 gramus šnapša, noskurinās, viņam acīs parādās asara, viņš paņem uzkodu, par kuru īsti nav drošs, kas tas ir, jo ne jau pensija viņam no tām lielajām, un arī mazbērni daudz nevar palīdzēt, un tāpēc delikateses viņu nedaudz biedē. tad viņš drusku papļāpā ar blakussēdētāju, pauzītē izdzer nākamos 50 gramus, un klusi nomirst.
un tad es iedomājos par savu opi, viņš karoja tajā pašā karā. vakar viņš visu rītu sēdēja traktorā, strādāja zemi kartupeļiem, pusdienās apēda falšo zivju zupu un pāris šķēles rupjas maizes ar omes gatavotu sviestu virsū, biezā kārtā. pēcpusdienā padarīja vēl daudz citus darbus, apstaigāja laukus, palīdzēja omei apkopt lopus, tad viņi vakarā klusēdami paēda vakariņas, opis virtuvē pie galda, lasot avīzi, drusku pasnauda, ome tikmēr slauca govi. manam opim arī ir dažas brošas, visas par labu darbu. ir arī atzinības raksti, viens no tiem par labu mazmeitas audzināšanu.
|
|
|