|
|
|
Aprīlis 17., 2008
12:58
pēdējā laikā brīžos, kad man nav ko labu teikt, es izvēlos klusēt. tagad arī, uzbāzos austiņas, klausos rādži un izliekos, ka manis nav.
pēdējā laikā neatstāj sajūta, ka neesmu kopā ar sevi, visas lietas notiek, problēmas risinās, dzīve virzās un tā tālāk, tikai es esmu kaut kur iesprūdusi starp seniem aizvainojumies un sapelējušām nodevībām. to es ar nespēju sev piedot- to, ka tam draņķa vīriešcilvēkam nevaru piedot, ka ļauju viņam jaukties manā naktsmierā traucējot manus sapņus, un ka ļauju vizuālām un audiālām asociācijām ienākt manā ikdienas dzīvē.
bet tā- viss pa vecam. kaķis pa nakti cenšas laizīt manu kaklu, puika pagaidām klausa un neko daudz neprotestē pret manu vēlo pārrašanos, savās mājās pēdējo reizi biju otrdien septiņos no rīta. rīt es ļaušu sev noraut to, ko mēdz dēvēt par jumtu. un sestdien braucu uz upesgīvu, ceru, ka būs labs laiks. ceru ka labs laiks kombinācijā "bez jumta" beidzot ļaus man sevi izraut no pašas radītās apātijas. un vispār- es ļoti visus mīlu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |