|
|
|
Marts 13., 2008
10:12
šorīt sēdēju uz balkona ar kafijas krūzi rokās un kaķi blakus uz velosipēda. kājās man bija omes adītās (melnā krāsā) vilnas zeķes. istabā puika turpina gulēt. virs galvas lidinās kaijas. sveši cilvēki savus bērnus ved uz skolām, bērnudārziem un pie auklītēm. suņus ved pastaigāt. apakšējais kaimiņš skaļi klepo. cauri bieziem un pelēkiem mākoņiem daži saules stari izlauzušies un noglāsta manu seju. gaiss ir dzidrs un ar labu skaņnesību, kā kalnos. un man nemaz nav auksti. telefona ekrānā rēgojas viens neatbildēts zvans (šonakt 00.35), skatos uz to un smaidu.
atļaušos šo bildi saglabāt savā atmiņā kā 2008. gada pirmo pavasara rītu. viņš ir atnācis, pavasaris, pie manis.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |