|
|
|
Februāris 16., 2008
01:10
cilvèki nav celja stabi
|
15:42
šorīt, ap kādiem pieciem no rīta, mani pamodināja pretīgais durvju zvans, neatlaidīgs, kliedzošs un neapklusināms. es vājprātīgi sabijos un izlēmu pie durvīm neiet. pabāzu galvu zem spilvena un tā nu gulēju kādas minūtes desmit, varbūt pat ilgāk, ļāvu, lai mani moka mans pašas zvans. tad viss noklusa, un, kaut arī neatskanēja promejoši soļi (laikam tas cilvēks palika nakšņot pie manām durvīm), es vieksmīgi iemigu atkal. šorīt, kad pamodos, sašokēju pati sevi- kas noticis ar manu dabisko ziņkārību- mani nemaz neinteresē, kas bija tas, kas gribēja mani rīta agrumā apviesot.
|
19:26
baigi grūti saprast tagad, vai man nav labi, tāpēc, ka man ir slikti? vai varbūt slikti man ir tāpēc, ka man nav labi?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |