|
Janvāris 14., 2008
20:30 kad biju maza meitene, vienmēr raudāju, ja bija jāpaliek svešā vietā pa nakti. izrādās, tas tomēr nav beidzies līdz ar bērnības un jaunības gadu paiešanu. nebūšu ne viena, ne vientuļa (man jāpieskata draudzenes puika un kaķis), tomēr raudāt gribas kā bērnībā. mājās gribu, savu veco, labo virtuves palodzi zem elkoņiem sajust gribu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |