|
|
|
Decembris 19., 2007
17:06
pirmssvētku trakums. jau otro dienu, nokļūstot ar ķermeni un galvu līdz pēcpusdienai (jo vakars man vēl patiešām tālu) ir tā, ka nejūtu ne kājas, ne plecus, neko. baismīgs nogurums, tukšums, nenormālīgi daudz lietu un lietiņu padarītas, bet tāds pats lērums vēl priekšā sagaida. ir jau arī gandarījums un prieks par padarīto, tā kaudze aug. un mierinājums tas, ka priekšā divas nedēļas bez trokšņa un lieliem stresiem, gandrīz kā atvaļinājums.
vakarnakt nodarbojos ar "šarmēšanu", tiesa gan- diezgan pagarlaicīgu- jo ko tad daudz tur šarmēt- striptīzpriekšnesumi, pa visu klubu tikai kādi pieci dāmieši, un vīrieši lielākoties tādi, ka (neizteikšos). tā lūk. bija arī foršais moments, vakarnakt pirmoreiz mūžā, kad pateicu, kas ir mans pamatdarbs- cilvēks apsmējās. un es arī, apstākļi tādi apkārt, ka neiedomāsies, ka arī paidagogs varētu ko tādu apmeklēt. vērtīgi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |