|
|
|
Oktobris 28., 2007
13:50
mani nebeidz pārsteigt tā saikne, kas ir starp mani un viņu. ikreiz, kad cieši, cieši piedomāju par viņu, viņš piezvana, ikreiz, kad man ir pavisam sūdīgi, viņš piesakās ciemos. ikreiz, kas sadomājos, ka vajadzētu viņam piezvanīt- viņu nejauši satieku. bet aci pret aci es sabaidos un nespēju pateikt to, ka man viņš ir vissvarīgākais. tā.
šonakt sapņoju, ka jūra atnākusi līdz durvīm. lieli, tumši viļņi un brālēna draugi kā tādi Dieva dēli pa tiem pastaigājas un neļauj man kāpt uz kuģa, lai brauktu uz Rīgu. saka, ka tas pārāk bīstami.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |