|
|
|
Augusts 1., 2007
12:16
nespēju atklimatizēties.
ausis aizkritušas vēl šodien. un vakar, nākot mājās, nejauši uzkāpu vienu stāvu augstāk, kā dzīvoju. un telpas pietrūkst. un kabinetā jūtos kā lauva krātiņā.
|
19:17
es lielākoties zinu, kur paliek tas, ko es pazaudēju. bet kur paliek tas, ko neatceros? tas viss taču kaut kur ir! naids un aizvainojums, piemēram? vai bērnība? tik ļoti daudz kā man vairs nav un es arī nezinu, kur ir. nē, nav jau sajūta nemaz tik slikta, es jūtos diezgan viegla un gaisīga bez visa tā, gluži kā tas, kad katra diena ir kā pirmā dzīvē (nekad neesmu sapratusi tam teicienam jēgu, ka "katra diena jādzīvo kā pēdējā", manuprāt tieši otrādi, jādzīvo kā pirmā, kā nemitīgi brīnoties, kā tikai bērni to prot). tā lūk. jo sliktāka atmiņa, jo vieglāk tikt galā ar dažām stulbām dzīves problēmām.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |