|
|
|
Jūnijs 26., 2007
13:35
naktstaureņi manā virtuvē iekārtojuši atpūtas bāzi. lido iekšā- ārā, sitas stiklos, brīnās par mani, domā, ka es iebrucējs viņu teritorijā. naktīs baidos ieslēgt gaismu, apdedzinās spārnus. un ledusskapim durvis nedrīkst pavērt, viņiem ļoti patīk turienes apgaismojums. pozitīvi, vismaz kāda sabiedrība, ja nenāk miegs un grbas komunikāciju. un balzamīni arī ir kas apputeksnē :)
|
14:24
dažreiz es ļoti priecājos, ka neesmu tik gudra, kā būt gribējies.
|
16:16
es jūtos kā gaisa balons bezvēja laikā kādus 500 metrus virs zemes. nekā nav. nav virziena, kurp doties, nekādi vēji arī nepūš, nav ne kam pakļautis, ne kam pretoties. pašai arī negibas nedz celties augstāk, nedz krist. tāds kā tukšums. klusums. apkārt tikai gaiss, caurspīdīgs tukšums, nav kam acu piesiet.
es neesmu gatava tam, kas šobrīd notiek manā dzīvē. mans raksturs mani dzen pretī iznīcībai, es cenšos sevi iegožot, diezko labi tas nesanāk. nesaprotu, no kurienes tas destruktīvisms. tā nespēja dzīvot sev, tā vajadzība pēc kāda, kam sevi iznīcināt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |