|
|
|
Jūnijs 9., 2007
14:59
domas vislaiku citur, citur un citur. glāstu terapija iedarbojas, taču tikai uz mirkli. skumji. vakarnakt iekūlos pamatīgi nepatīkamā situācijā, kurā iesaistīta es un trīs dažādu manas dzīves posmu vīrieši. muļķīgi un Mērfijiski. šorīt sapratu, ka neesmu un arī negribu būt par citu dzīves lāpītāju. lai negaida tagad, ka es būšu tā, kas piešķirs dzīvei citu krāsu, ka es kārtošu tagad galvas failus pa plauktiņiem, ka izdomāšu, kas jādara, kā un kur. man patīk stipri vīrieši, kas zina ko grib, kam nevajag ar knīpstangām vilkt vārdus no mutes laukā. man patīk, ka runā ar mani, nevis es runāju ar viņu. tāda maucīga egoiste pa šiem gadiem esmu izveidojusies. bet jūtos es nesalīdzināmi labāk, kā tad, kad tāda nebiju. vismaz tagad es saprotu, kas es esmu un ko es esmu vērta.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |