|
|
|
Aprīlis 25., 2007
16:58
laiks, kad beidzot dzīve sakārtota pa attiecīgiem plauktiem, viss nafig nevajadzīgais aizmests, palikusi tikai dzīvotkāre, prieks, draugi, ģimene (svarīgā daļa) un darbs. viss pārējais pakārtots šim visam. ak jā, un vēl tas, kas varētu būt mīlestība, šoreiz gan tas nav piemērots nosaukums, jo šoreiz tas ir kas daudz vairāk. tas ir tā, ka lai arī kur un kā es būtu, es jūtu, ka mani mīl, ka par mani tur rūpi. ar visām šūnām jūtu. un nav svarīgi, ka tas nekad nebūs aptaustāms un reāls, ka tā tikai tāda kosmosa sajūta. šoreiz pietiek ar to sajūtu, ka es zinu, ka viņš ir. ka es varu viņu redzēt, satikt uz pāris sekundēm, apmainīties iemīļotākajām grāmatām, sajust skatienu pakausī, man ir silti. un nav man žēl sevis par to, ka dzīve ir tā iekārtojusi un mēs nekad nebūsim kas vairāk par grāmatu draugiem, šoreiz tas ir ļoti, ļoti daudz.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |