|
|
|
Oktobris 25., 2006
13:27
diez kāpēc man dažreiz gribas piesprādzēties datorkrēslā sēžot?
|
15:10
bet tagad, tagad es došos uz vietu, kur būšu brīva un neatkarīga, kur ausis plīvos vējā, tik ātri tur var skriet. naktī var iziet laukā vienā naktskreklī, protams, ja nesalst. tur gaida pieci kaķi, viens suns un vistas romantiķes.
tur gaida cilvēki, kas gaida MANI. nevis mani, kas smaida, mani, kas raud, kas ķiķina, kas palīdz, kas nodod, kas mīl, kas nīst, nē. viņi gaida MANI, un es tur būšu kā es. tas mazais skuķis, ko viņi pirms daudz daudz gadiem no sūdiem izvilka un izveidoja par puslīdz pieciešamu cilvēku. es aizbraukšu un noņemšu masku. un mana seja izplūdīs, izplūdīs kā laimē.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |