Dzīves teātris - 20. Septembris 2006

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 20., 2006


16:29 - egoistes piezīmes
ar mani ir tā traki, es diži daudz neskumstu, ja kāds man tuvs cilvēks mirst. ir jau tāda zaudējuma sajūta protams, un skumji, ka kādam šīs zemes prieki tiek liegti, bet tas, ka tas cilvēks ir miris, tas dod man daudz plašākas iespējas ar viņu sarunāties, tur, mūžībā (vai kur nu mēs pēc tam nonākam), tur arī viņam ar mani ir neierobežotas iespējas runāt ar mani.

(4 jau tēloja | patēlosi?)

17:34 - Ojāra pastāsti
Ojārs pārvedis mājās pelīti, šķiet, viņam pie manis apnicis vienam dzīvot. nekāda medusmaize jau tā nav, mājās manis parasti nav, ja arī esmu, tad vienmēr guļu, ja neguļu, tad eju prom. un ēdama pie manis arī nekā nav (bet cik tad tāds mājas gars varētu ēst?). un tualetes papīru slēpt ar apnīk taču. dīvainos trokšņus arī nedzirdu, ciešs miegs man ir. a pelīte viltniece, uz speķa gabaliņa neuzķeras. vēl var būt arī tā, ka Ojārs viņu par mani ir brīdinājis un aizvedis viņu uz blakus dzīvokli. var būt arī, ka pelītei manas lamatiņas nepatīk. vēl viens variants (taču tas mani biedē)- pelīte bija mana halucinācija, jo citu pierādījumu par viņas esamību nav, tik vien kā mans pāris sekunžu redzējums. ai Ojār, traki.

(4 jau tēloja | patēlosi?)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba