|
|
|
Augusts 23., 2006
19:19
dažreiz cilvēkiem tomēr būtu vēlams saņemt sevi rokās un uzklausīt manus teikumus līdz galam, citādi var sanākt visādi nepatīkami pārpratumi. esmu jau pieradusi, ka mani pārtrtauc teikuma vidū, vārda vidū, burtu vidū, vispār vidū, bet tas lielākoties nav svarīgi, es vispār reti mēdzu runāt par svarīgām lietām, bet man nepatīk, ja mani pārtrauc domas vidū, ja mani pārtrauc vidū tam, ka mēģinu izskaidrot sevi un situāciju. šausmīgi sāpīgs pārtraukums. un tagad man apkārt sastājies pūlis ar pārpratumiem, viņi visi rāda uz mani ar pirkstiem, viņiem visiem ir izsmiekla pilns ģīmis, viņi ir saraukuši degunus un pieres ir rievās. viņi klaigā un dejo kaujas deju man apkārt. un man ir pazudusi vēlme runāt. pārāk skaļi pārpratumi. un pārāk klusa mana balss.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |