|
Augusts 16., 2006
13:59 nolaidās kājas un rokas, kad sapratu, ka vasara cauri, sākas mans vājprāta maratons desmit mēnešu garumā, kā es to visu paspēšu, kā padarīšu, kā zināšu, kā iemācīšu, kā runāšu, kā klikšķināšu, kā parādīšu... kur likšos, pa kuru laiku gulēšu, ēdīšu? iepriekšējo reizi bija tā, ka bieži vien nebija laika pat lai pačurātu, johaidī. un negulētas, notusētas naktis arī vairs nevaru atļauties, vecums vairs nav tāds. bet tad es apsēdos, paelpoju dziļi, dziļi, nomierinājos. jo- ja būtu otrādi un nebūtu tā maratona, lūk tad gan būtu ziepes pamatīgas. tātad- uz priekšu, beatrixe, uz priekšu, vecais kaujas zirgs!
|
|
|
|
Sviesta Ciba |