|
|
|
Augusts 9., 2006
16:22
te rīts, te vakars, laiks joņo neprātīgā ātrumā, galva griežas no tā visa, es kā pusaugu skuķis plandošā puķainā kleitā, man rokā virtuāls rožu pušķis, pasaule, notikumi, cilvēki- tie visi man virpuļo apkārt, kā milzu viesulī ierauti, viss virpuļo man apkārt, bet es tikai stāvu tam pa vidu, paveru acis- rīts, pieveru-vakars, atplešu izbrīnā- augusta nakts ar zvaigžņu lietu. pastiepju roku, tā kļūst slapja ar sadegušo zvaigžņu putekļiem. un kaut kur no pazemes skan kāzu maršs. tur laimīgi kļūst mani nepiepildītie sapņi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |