|
|
|
Augusts 6., 2006
17:52
Latvija no augšas izskatījās bēdīga, nedaudz izkaltusi, visi tie izcirtumu pleķi, kas kā izrauti zobi cilvēku mutēs
mājās būt ir labi, vienai būt ir labi, jābūt uzmanīgam ar to, ko vēlies, kad piepildās, nemaz nav labi, nemaz, nepārtraukti komplimenti un uzmanības apliecinājumi un vēlmju piepildīšana- tas nogurdina, man nepatīk, ka mani lutina
Pīters Andersons no malas nemaz neizskatās pēc tā, kas viņš ir, un viņa draudzene filipīniete ir pārlieku enerģiska, toties Aivija ir pretēja, nomierinoša, un Viktors ātri vien devās gulēt (viņas iespaidā), un enerģiskais 76 gadus jaunais Ouke man ļoti patika, pietika ieskatīties viņam acīs lai saprastu, ka jā, ka viņš ir no manas planētas, tā arī pavadījām laiku pļāpājot par neko, par zvaigznēm un sapņiem, par augustu un vēžiem (tie Zviedrijā garšo tāpat kā pie mums), par mīlestību un laiku, kam nav nozīmes.
ēdienreizes viņiem ir tradīcijām bagātas, ļoti nozīmīgas, bet varbūt tas bija tikai mūsu dēļ.
naktīs tur ir jauki, traki. un gaiši, visas ielas un ieliņas apgaismotas. pabiju arī uz Patrīcijas, kā reizi iegadījās, ka Stokholmā praids, varen jautrs pasākums, sirsnīgi un mīļi, dodoties prom apsargs man sazīmēja puķītes uz rokas, tas gadījumā, ja es sadomāju atgriezties.
bet nu es esmu mājās. labi ka tā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |