|
Maijs 24., 2006
19:09 lielas acis un mazas radzenes, izeju laukā, redzu, kas notiek kanāla pretējā pusē, redzu zilās debesis, apbrīnojami viegla sajūta, nekas nespiež degunu, eju kā pa gaisiem, gribas virpuļot, cik maz cilvēkam vajag, lai sapriecātos, vajadzēja jau sen, bet pietrūka dūšas, nē, ne dūšas, pietrūka uzņēmības, likās, ka piņķerīgi. slinkums laikam tas bija. kāds, par kuru gan negribētu tagad domāt, bet kāds teiktu, ka esmu brilles iebāzusi acīs.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |