|
|
|
Aprīlis 19., 2006
17:32
es netieku līdzi
viss ir kļuvis tik ātrs
|
19:15
man ir visādas domas, atdošu, atdošu pa lēto, simbolisku samaksu vai samainīšu. pret sirsnīgu smaidu.
|
19:20
vēl man ir ļoti laba krustmāte, atdeva man savu pēdējo pīrādziņu. nu man nav jāmirst badā. kurš cits vēl man tā darītu?
|
19:21
un vēl. vēl es vienkārši sen neesmu bijusi.
|
20:07
bet vispār es esmu apjukusi. es- maigais, klusais radījums, vienmēr pelēks un zemāks par zāli, es esmu sākusi ienīst. ienīst cilvēku par viņa vājumu, par bezatbildību, par nespēju segt vārdus, ko teicis, par vienaldzību. par to, ka vājš, es nezinu, es ceru, ka pārejoši, ka es atnākšu atpakaļ. bet šobrīd ir karsti, es liesmoju, es kļūstu sarkana, dzeltena, zeltaini rozā, es slejos visā augumā un dusmojos. es varētu arī kliegt, ja vien būtu pietiekami daudz telpas, kliedzot šaurībā var nogalināt sevi ar pārlieku lielu skaļumu. es nezinu, man auksti, man salst manā prāta karstumā, es gribētu piedot, piedot un aizmirst. bet tam laikam esmu par jaunu. vēl jābriest, jānobriest, jāpagaida. ar laiku, ar laiku viss pāries.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |